Visbiežāk sastopamā ķīniešu valodas forma ir mandarīns. Tomēr ir daudzas citas šķirnes, kas bieži vien nav līdzīgas. Pasaulē ir 1,2 miljardi ķīniešu runātāju, un šī valoda ir rakstiski sastādīta vismaz 3000 gadus.
Ar saknēm vācu valodā dāņu valodā runā apmēram 5,5 miljoni cilvēku. Tas ir bijis apkārt jau daudzus gadsimtus un radies kā Vecrīgas forma kopā ar citām Skandināvijas valodām. Tā ir Dānijas oficiālā valoda, kā arī atzīta Vācijā, Farēru salās un Grenlandē (kas ir oficiāli Dānijas teritorija).
Angļu valoda ir aptuveni 400 miljonu cilvēku dzimtā valoda, un daudzi citi runā kā otrā valoda. Angļu valoda ir klasificēta kā rietumu ģermāņu valoda, un tiek uzskatīts, ka tas pirmo reizi tika izteikts agrīnajos viduslaikos, vairāk nekā pirms 1000 gadiem. Tas ir daudz kopīgs ar frīzu un romiešu valodām.
Franču valoda ir indoeiropiešu valoda, un tā ir daļa no apakšgrupas, kas pazīstama kā "Romantiskās valodas". Francijas lietošana aptver pasauli, jo tā ir oficiālā valoda 29 valstīs ar vairāk nekā 76,8 miljoniem runātāju un 100 miljoniem sekundāro skaļruņu. Tā ir arī galvenā valoda daudzās kritiskās globālajās organizācijās.
Vācu valoda ir vācu valoda, un tā ir plaši izplatīta visā Eiropā, Vācijā, Austrijā un Šveicē. Vācu valoda ir klasificēta kā rietumu ģermāņu valoda, kas nāk no tā, ko mēs tagad uzskatītu par Skandināviju. Vācu valodu uzskata par pasaules valodu, un tā ir pazīstama ar skarbajām skaņām un sarežģītu gramatikas sistēmu.
Itāļu valoda ir Itālijas, Sanmarīno un Vatikāna oficiālā valoda, un tā ir viena no nedaudzajām oficiālajām valodām Šveicē. Tomēr tas tiek runāts visā pasaulē. Romiešu valoda, kas aizņemas no latīņu priekšgājēja, itāļu valoda ir trešā lielākā valoda Eiropas Savienībā.
Japāņu valoda ir oficiālā valoda, ko runā Japānas Austrumāzijas valstī. Tāpat kā lielākā daļa reģiona valodu, japāņu valodu galvenokārt lieto vienā valstī. Tas tomēr nepadara to par nepopulāru valodu; to runā aptuveni 128 miljoni cilvēku pasaulē. Laika gaitā japāņi ir ieguvuši aizdevuma vārdus, īpaši no angļu valodas.